No puzuriem līdz eglēm podos

Autors: Vineta Radziņa

Mūsu senči Ziemas Saulgriežos esot mājas rotājuši ar puzuriem. Katra puzura 12 posmi - kā gada 12 mēneši. Puzurs, kā Kosmosa modelis, kā pagātne/tagadne/nākotne...bet - ne jau par puzuriem es šodien domāju. Es -par eglēm. Pēc puzuriem māju dekorēšanā pienāca laiks eglēm. Tās nesa no mežmalas* (un tieši no mežmalas, nevis no meža!), no grāvjmalas, no pļavas malas...ar tām rotāja istabu un turēja tuvumā no Saulgriežiem līdz Zvaigznes dienai (ja tuvas bez latviskām, bija arī kristīgās tradīcijas). Ko pēc tam? Pēc tam, līdzīgi kā puzuri, kā mandalas Tibetā, kā Jāņu ugunskurs - tām bija jāpārvēršas. Ugunī vai kādā citā veidolā...Kas notiek tagad? Kļūstam ar katru brīdi zaļāki un zaļāki...negribam ne dzirdēt par cikliskumu, par ritmu, par...un šai sakarā ir ieviesusies ''mode'' egli Ziemassvētkos nest ar visu podu. Pēc tam atkal ārā. Tā teikt - nekāda kaitējuma.gtre

Es šogad savēru savu pirmo puzuru. Jā, man sanāca nedaudz šķībs, nedaudz neprecīzs. Bet kā teica paziņa Ērika - perfekts ir tikai Dievs...atslābsti, tā viņa teica. Un man patīk. Patīk, ka tas man sanāca tāds pats kā dzīve - nedaudz neparedzams, nedaudz nesavākts, bet mans un man - smuks bez gala. Zvaigznes dienā dedzināšu (tā pat kā egli) un pateikšu ''paldies''.

Jā, bet par tām eglēm tais podos....vai tiešām nekāda kaitējuma?

jhyt

Vai zināji, ka mūsu platuma grādos koki un krūmi (vis viens vai mūžzaļi vai vasarzaļi) savu aktīvo veģetāciju beidz aptuveni oktobra beigās un atsāk aprīļa sākumā...aptuveni, protams, bet tuvu tam.

Un tad padomā - egle jau labu laiku guļ ziemas miegā, krāj spēkus jaunam gadam, bet te pekšņi - hops! -to ņem un uzmodina (ienes siltā, gaišā telpā,laista, pušķo utt.) un pēc pāris nedēļām atkal - hops! - noliek ..kaut kur - kā nu kuru egli(aiz skapja, verandā, uz balkona utt.). Bet noliek.

Tagad iedomājies līdzību: Tu esi aizgājis gulēt tā ap plkst.22.00-23.00 guli, sapņo skaistu sapni, bet te pekšņi - hops! - ap plkst.03.00 tevi ņem un daļēji uzmodina (saģērbj smukās drēbēs, uzkrāso, liek padejot, padziedāt utt.), tas nekas, ka ne tur, kur aizmigi, tas nekas, ka ne vella nesaproti, kas notiek! Saka, ka uz pāris stundām...aptuveni līdz plkst.05.00, un vēl saka - tad jau varēsi iet gulēt tālāk. Un mosties jaunai dienai ap plkst.07.00-08.00....būs taču gana gulēts, pilns ar spēku, možumu un labu prātu varēsi pat kalnus gāzt, vai ne? Nevarēs? Un ja vēl kāds vīruss vai bacilis tieši tai dienā palido garām...

hjk

Raugi - ar tām eglēm tais podos ir gluži tā pat!! Viņas ir izmocītas, to dabiskais cikls ir izjaukts. Tās nav gulējušas ziemas miegu, tām ir izjaukts miera periods. TĀ NAV ZAĻA DOMĀŠANA, TĀ IR DZĪVAS RADĪBAS MOCĪŠANA!

Jā, es esmu par nocirstu egli. Zem elektro līnijām, retināšanās, mežmalas, kur tās traucē pļaut zāli utttt. Un tas ir HUMĀNI un tas ir PAREIZI. Nevis izlikties zaļiem, bet nepadomāt, ka šādi koka mocības velkas vairāku mēnešu garumā un vairumā gadījumu, pat pareizi (jo tāda iespēja pastāv) saglabāts līdz pavasarim, pareizi iestādīts tas vienalga aiziet bojā, jo ir novājināts un nespējīgs pretoties smimībām, nelabvēlīgiem laika apstākļiem utt. Un tas pie noteikuma, ka zaļā domāšana nav iesākusies Ziemssvēkos un beigusies uzreiz pēc svētkiem, jo - lai egli podā patiešām nenomocītu un ''atstātu dzīvu'' ir jāveic virkne zaļu, gana laikietilpīgu un atbildīgu darbu pēc svētkiem!

Un pēc visa augstāk minētā, ja tomēr tuvumā ir kāda egle podā, tad uz šo brīdi jau būtu jābūt skaidrām vairākām lietām:

  • ja egle vēl atrodas istabā, tad TŪLIŅ pārvieto to pēc iespējas tālāk no apkures sistēmām!
  • ja egles pods šķiet liels, tad tā ir laba zīme - tātad saknēm dārzniecībā ir atstāts gana daudz vietas, bet bieži gadās tā, ka transportēšanas izdevumus taupot, resursus utt. egles iestāda pārāk mazos podos un bez visa cita satraumē arī sakņu sistēmu! Neiekaltē saknes!!!
  • pēc iespējas ātrāk egli no siltām telpām nest ārā. Es ieteiktu nenest uzreiz kupenā (sanāks šoka terapija), bet novietot tādā kā pārejas vietā...vēsā verandā, piemēram, uz lodžijas (stiklotas, bet neapkurināmas), neapkurināmā siltumnīcā utt. Un pēc kāda laika (pāris nedēļām) nest ārā. Ja var ierakt zemē (ar visu podu!), ja ne - likt kupenā.
  • nedrīkst nest pagrabā vai šķūnī - eglei ir vajadzīga gaisma!!!
  • un kas būtiski - ne saulē, bet kaut kur, kur ir viegla ēna...
  • kad egle ir iznesta ārā, tā vairs nav jālaista.
  • parūpējies, lai nenosaltu saknes! Piesedz ar siltumizolācijas materiālu!

hyu

Var piesegt ar agrotīklu, ar salmiem, sienu, mulču, kūdru utt.

  • kad laiks jau sniedzas uz pavasari - rūpējies, lai egle nestāv sausa tai podā! Laisti. Un gaidi brīdi, kad atkusīs zeme.
  • Kad zeme atkususi - stādi. Jo mazāks kociņš, jo vieglāk tas ieaugs. Jo lielāks - jo grūtāk. Bet par stādīšanu citreiz. 

 hyui

Jā, man ļooti nepatīk pārprasta un/vai nesaprasta zaļa domāšana. Man nepatīk, ja nespeciālisti māca speciālistus (piemēram, par sausās minerālaugsnēs augošām priežu mežaudzēm...). Mana pamatprofesija ir mežsaimniecības inženieris un es zinu, kāpēc jādara tā un ne savādāk. Mežainums Latvijā ir 51%, tas ir krietni vairāk par 1930-tajos gados sasniegto rādītāju, proti, ap 30%. Būtu vietā uztraukties par to, kāpēc aizaug aramzeme, kur paliek cilvēki no Latvijas reģioniem, nevis ''cepties'' par ''zaļu''...domāju, ka liela daļa šo ļaužu pat nezin, ka DABISKA EKOSISTĒMA LATVIJĀ IR MEŽS!! Viss - punkts. Vietas, kur kādu laiku Latvijā nav pieskārusies cilvēka roka ar laiku kļust par mežu! Mums nedraud un nekad nav draudējusi tuksnešainas zemes nākotne.

Pie tā arī šodien paliksim! Saudzēsim mūsu zemes zaļo rotu. Un nevis vārdos, bet reāli. Tagad. 

Veiksmīgi, Vineta.

* - mežmalās, grāvjmalās, pļavu malās eglītes būs kuplākas. Tām tiek vairāk gaismas, vainags veidojas kuplāks un skaistāks, tām nav jākonkurē ar savām sugas māsām.. Nē, no mežsaimniecības viedokļa tās nav vērtīgākās egles, bet no smukuma viedokļa gan :)

Komentāri